ASV prezidents Donalds Tramps nācis klajā ar negaidītu atzīšanos par savām attiecībām ar NATO sabiedrotajiem. Viņš paziņojis, ka nesenais aicinājums aliansei pievienoties militāram uzbrukumam pret Irānu patiesībā bijis tikai stratēģisks “tests”.
Prezidents neslēpj, ka reāls Eiropas valstu atbalsts šajā operācijā viņam nemaz nebija vajadzīgs. Galvenais mērķis bijis klātienē pārliecināties, cik gatavi un spējīgi rīkoties krīzes situācijā ir Amerikas tuvākie sabiedrotie.
Pārbaude bez mēģinājumiem pārliecināt
Tramps intervijā skaidroja, ka pēc tam, kad NATO valstis atteicās iesaistīties operācijā, viņš pat nemēģināja mainīt to viedokli. Viņaprāt, šī atteikšanās skaidri parādīja Eiropas patieso stāvokli. Prezidents uzskata, ka Eiropas valstis šobrīd nav gatavas ne aktīviem uzbrukumiem, ne arī nepieciešamās infrastruktūras nodrošināšanai. Runa ir ne tikai par karavīriem, bet arī par piekļuvi teritorijām un bāzēm, kas būtu vajadzīgas militāriem mērķiem.
Šī situācija Trampam kalpojusi par apstiprinājumu tam, ka alianses iekšienē trūkst vienotas izlēmības. Viņš norāda, ka ASV šādos apstākļos var paļauties galvenokārt uz saviem spēkiem, kamēr sabiedrotie vairāk paļaujas uz diplomātiju, nevis reālu rīcību.
Asā kritika un “papīra tīģera” tēls
Pēc šī eksperimenta Tramps nav vairījies no skarbiem vārdiem, raksturojot NATO kā “papīra tīģeri”. Viņš ir pārliecināts, ka šāda organizācija nespēj pildīt savu galveno uzdevumu – atturēt pretiniekus. Prezidents pauda viedokli, ka Krievijas vadītājs Vladimirs Putins neizjūt nekādas bailes no NATO. Tramps to skaidro ar alianses nespēju rīkoties vienoti un reālas militārās jaudas trūkumu, kas padara organizāciju vāju citu lielvaru acīs.
Šī retorika kārtējo reizi liek uzdot jautājumus par ASV turpmāko dalību organizācijā. Tramps jau ilgāku laiku neslēpj savu neapmierinātību un pat pieļauj iespēju, ka Amerika varētu izstāties no NATO. Viņa skatījumā alianse šādā formātā ASV vairs nesniedz vēlamo drošību un ieguvumus.
Gaidāmā vizīte Vašingtonā un spriedzes pieaugums
Neraugoties uz asajiem paziņojumiem, diplomātiskais darbs turpinās. Jau šonedēļ NATO ģenerālsekretārs Marks Rute plāno doties uz Vašingtonu. Viņam paredzēta tikšanās ne tikai ar pašu Trampu, bet arī ar jaunās administrācijas ietekmīgākajām personām – valsts sekretāru Marko Rubio un aizsardzības ministru Pītu Hegsetu. Šīs sarunas notiks laikā, kad spriedze starp Balto namu un Eiropas galvaspilsētām ir sasniegusi augstāko punktu pēdējo gadu laikā.
Marks Rute gan uz notiekošo raugās nedaudz citādāk. Viņš uzsver, ka tieši Trampa nepārtrauktais spiediens un asā kritika ir devusi rezultātus. Eiropas valstis ir sākušas ieguldīt ievērojami vairāk līdzekļu savā aizsardzībā, kas aliansi kopumā padara stiprāku. Rute uzskata, ka, lai arī vārdu pārmaiņas ir skarbas, praktiskajā līmenī NATO kļūst kaujasspējīgāka nekā iepriekš. Tomēr tuvākās tikšanās laikā Vašingtonā abām pusēm būs jāatrod veids, kā saskaņot savas intereses, lai novērstu organizācijas šķelšanos.
